Deus Pater omnipotens
Iterum manum suam extende
Ad possidendum residuum populi sui.
Proinde eum rogemus:
Adveniat regnum tuum, Domine.
Veni et salva nos, Domine.
Domine Iesu, Christe Dei, salvator omnium,
Libera nos a peccato mundi.
Tu, qui a Patre venisti,
Doce nos viam salutis ad Patrem.
Veni et salva nos! Veni citius!
Domine Iesu, Christe Dei, salvator omnium,
Veni citius et salva nos.
Jesu! Salva nos!
Excita, Christe, fidem nostram a somno.
Exalta valles infirmitatis nostrae.
Murum odii everte, nationem dividentem,
Et vias concordiae fac hominibus planas.
Adveniat regnum tuum, Domine.
Miserere, nostri Domine.
Liturģiskais teksts
Izpildītājsastāvs: S solo, SSAATTBB
Skaņdarbs tika pirmatskaņots 2011. gada 2. decembrī Rīgas Doma baznīcā RDKS jauktā kora (diriģente Līga Liedskalniņa) izpildījumā.
2013. gada Dziesmu svētku ietvaros konkursā Koru kari koris Sõla (diriģents Kaspars Ādamsons) iegūst Grand Prix, kā arī specbalvu par labāko brīvās izvēles skaņdarbu – Adveniat Regnum.
forget what my name is
recall what my music is
inside we all carry
the Eternal
Text author Pēters Brūveris
Translator Jānis Elsbergs
Instrumentation: SSS solo, SSAATTBB
The composition was premiered on March 1, 2017 in the Ziedonis Hall of the National Library of Latvia, performed by the State Choir Latvia (conductor Māris Sirmais).
Ar zvaigžņu kluso gaismu aiziešu pie Tevis,
bez skaņas iešu Tavā tālā logā,
bez vārda iešu Tavā mīļā mūžā,
bez pieskaršanās noskūpstīšu Tevi,
Tu mani pašu, mīļā, neredzēsi,
jo esmu es no Tevis tādā tālē,
kur nav nevienas pašas satikšanās,
ir tikai nokavētās un vairs neesošās.
Ar zvaigžņu kluso gaismu aiziešu pie Tevis,
jo saules baltā
man jau ir par skaļu.
Dzejas autors – Ojārs Vācietis
Izpildītājsastāvs: Solo S, SSSSAAAATTTTBBBB; kokle
Skaņdarbs pirmatskaņots 2014.gada 14. martā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē JVLMA jauktā kora (diriģente Līga Liedskalniņa) izpildījumā
-Ledutiņi, bāleliņi, mūs’ jūriņu sasaldē,
Lai es varu pāri iet, svešiem kungiem atdoties.
Ledutiņi bāleliņi, mūs’ jūriņu sasaldē.
-Nesaldē, nesaldē, mūs’ jūriņu nesaldē!
-Lai es varu pāri iet, svešiem kungiem atdoties.
-Neej, neej, tautu meita, liesi gaužas asariņas.
-Ledutiņi, bāleliņi, mūs’ jūriņu sasaldē,
Lai es varu pāri iet, svešiem kungiem atdoties.
Saulīt, mana māmulīte, mūs’ jūriņu atkausē,
Ciemā nāca sveši kungi noraut manu vainadziņu!
-Nāc pie manis, sveštautieti, tevis nemaz nebijos,
Tu man devi daudz naudiņas, es tev savu vainadziņ’!
-Nāc, nāc, tautu meit’, sen ilgojos,
Sev līdzi ņemš’ un pabaroš’….
-Sveši kungi pāri veda pār to lielo ledus lauku,
Saķērās(i) salti vēji manā zīļu vaiņagā…
Dziesmu dzied(e) sveši ļaudis, dziesmu dzied(e) bāleliņi,
Dziesmu dzied(e) sveši ļaudis, dziesmu dzied(e) bāleliņi.
Tā dziesmiņa man skanēja, ko dziedāja bāleliņi,
Ko dziedāja sveši ļaudis, to saminu kājiņām(i)!
Skaņdarbs balstīts uz latviešu tautas dziesmu motīviem
Izpildītājsastāvs: solo S, SSSAAATTTBBB; celma bunga
Skaņdarbs pirmatskaņots 2013. gada 21. decembrī LU Lielajā aulā kora Sōla (diriģents Jēkabs Jančevskis) izpildījumā
Ave, maris stella,
Dei mater alma,
atque semper virgo,
felix cœli porta.
Sumens illud Ave
Gabrielis ore,
funda nos in pace,
mutans Evæ nomen.
Solve vincla reis,
profer lumen cæcis,
mala nostra pelle,
bona cuncta posce.
Monstra te esse matrem,
sumat per te precem
qui pro nobis natus
tulit esse tuus.
Virgo singularis,
inter omnes mitis,
nos culpis solutos
mites fac et castos.
Vitam præsta puram,
iter para tutum,
ut videntes Jesum
semper collætemur.
Liturģiskais teksts
Izpildītājsastāvs: S solo, SSAATBB
Skaņdarbs pirmatskaņots 2009.gadā Rīgas Doma Kora skolas jauktā kora (diriģents Jurģis Cābulis) izpildījumā
Izpildītājsastāvs – SSAATBB
Skaņdarbs pirmatskaņots 2012.gada 20.oktobrī Kandavas Kultūras namā kora Sōla (diriģents Jēkabs Jančevskis) izpildījumā
Mater amabilis, ora pro nobis.
Mater admirabilis, ora pro nobis.
Mater boni consilii, ora pro nobis.
Mater Creatoris, ora pro nobis.
Mater Salvatoris, ora pro nobis.
Liturģiskais teksts
Izpildītājsastāvs: SSATB
Skaņdarbs pirmatskaņots 2012. gada 9. decembrī Jumpravas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā Senās mūzikas vokālā ansambļa Modus Vivendi (māksl.vadītājs Kaspars Ādamsons) izpildījumā
Odpływ
Chcę wypowiedzieć bursztyn, a w ustach mam kalafonię.
Symfonię pisków, do której zgina się jak owad
tancerka o brązowo-zielonych oczach. Za chwilę
zniknie w szumie braw, za falującą kurtyną
słów. Jak krab w szarym piachu,
który nazywa życiem.
Bēgums
Gribu dzintaru izteikt, bet lūpās man kalifonijs.
Pīkstuļu simfonija, kurā var iejukt kā kukainītis
dejotāja ar zaļbrūnām acīm. Pēc mirkļa
tā pazudīs aplausu šalkās, aiz viļņojoša
vārdu aizkara. Kā krabis pelēkās smiltīs
ko sauc par dzīvi.
Dzejas autors – Tadeušs Dombrovskis (Tadeusz Dąbrowski)
Atdzejojums – Ingmāra Balode
Izpildītājsastāvs: solo S, SSSAATTBB
Skaņdarbs pirmatskaņots 2014. gada 16. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē VAK Latvija (diriģents Māris Sirmais) izpildījumā
A cherry-tree trying to cover
Its very last berry —
That is me watching over
My ragged shirt’s single button.
When hopes and souvenirs are all gone,
When the burden’s too heavy to bear,
I make sure the button’s still on,
The one that you stitched there.
I spite of years and fears,
In spite of snows and rows,
To this hole-riddled life I am wed
By the stitch of your love’s endless thread.
Day has succumbed to night. I gaze
At a single lit window.
A window it’s not: there on my chest, ablaze,
A life sewn in by you.
Kā ķirsis, kurš galotnē sargā
Pēdējo pārpalikušo ogu, –
Tā es sargāju sadilušajā kreklā
Vienu vienīgu pogu.
Kad vairs nav ne suvenīru, ne cerību
Un kad nasta kļūst aplam grūta,
Es azotē paknibinos par pogu,
Kura ir tevis šūta.
Par spīti gadiem un badiem,
Par spīti sniegiem un miegiem,
Tu mani piediegusi caurumainajai dzīvei
Ar mīlestības un mūžības diegiem.
Nakts dienu pieveikusi. Es raugos
Vienā vienīgā gaišā logā.
Tas nav logs. Mūžs mans uz krūtīm deg
Tevis iešūtā pogā.
Dzejas autors -Knuts Skujenieks
Izpildītājsastāvs: jauktais koris, saksofonu trio, ērģeles, perkusijas
Skaņdarbs pirmatskaņots 2015. gada 21. februārī Sv.Jāņa baznīcā VAK Latvija (diriģents Māris Sirmais), K.Adamaites (ērģeles), I.Lejiņas, A.Sīmaņa, A.Šablovska (saksofonu trio), E.Endeļa un M.Bāliņa (perkusijas) izpildījumā
When he shall die,
Take him and cut him out in little stars,
And he will make the face of heaven so fine
That all the world will be in love with night (..)
Un, kad viņš mirs,
Ņem pārvērt viņu mazās zvaigznītēs,
Tad debess seja atmirdzēs tik skaista,
Ka visa zeme nakti iemīlēs (..)
Dzejas autors – Viljams Šekspīrs (William Shakespeare)
Izpildītājsastāvs: čells, SSSSSAAAAATTTTTBBBBB, ansamblis – SATB
Skaņdarbs pirmatskaņots 2016. gada 8.aprīlī Sv.Jāņa baznīcā Latvijas Radio kora (diriģents Kaspars Ādamsons) un čellista Kristapa Berga izpildījumā
Izpildītājsastāvs – simfoniskais orķestris
Skaņdarbs pirmatskaņots 2014. gada 6. decembrī koncertzālē Rīga Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga (diriģents Normunds Šnē) izpildījumā
Klusiņām jūra tek
Miglainā rītiņā.
Ejam, māsas, skatāmies,
Vai ir visi bāleliņi.
Še ir visi bāleliņi,
Pastarīša vien nevaid,
Pastarītis jūriņā,
Baltā putu gabalā.
Pūt, vējiņi, sit vilnīti,
Izsit putu gabaliņu.
No tā putu gabaliņa
Trīs pušķīšus darināju.
Vienu devu Dieviņam,
Otru Dieva dēliņam,
Trešo pate paturēju
Vainadziņa cekulam.
Tekstuālais pamats – latviešu tautas dziesma
Izpildītājsastāvs: soprāna solo, kokle, jauktais koris, pūtēju orķestris
Skaņdarbs tika pirmatskaņots 2016. gada 25. martā Rīgas Svētā Pētera baznīcā orķestra Rīga, koru Ave Sol, Fortius un Frekvence, kā arī Andas Eglītes (kokle) un Aijas Veismanes (soprāna solo) izpildījumā. Diriģents – Andris Veismanis.
Stāsta autores: Eva Mārtuža un Zane Jančevska
Dzejas autore – Lelde Stumbre
Izpildītājsastāvs: jauktais koris, stīgu orķestris, perkusijas, stabules, teicēja
Skaņdarbs pirmatskaņots 2015. gada 25. augustā Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskajā baznīcā VAK Latvija (diriģents Māris Sirmais) un Liepājas Simfoniskā orķestra stīgu un perkusiju grupu izpildījumā. Pirmatskaņojumā piedalījās mūziķis Aleksandrs Maijers un aktrise Zane Jančevska.
“Ir notikumi, kas risinājušies tik sen, ka neviens vairs nezina – kā tad īsti bija. Ir pasakas, leģendas, teikas. Šis stāsts gan nav pasaka. Tautā klīst nostāsts, ka Lietuvas pirmā kronētā karaļa Mindauga sieva bijusi no mūsu zemes, no Latgales Madelāniem. Viņa saukta par Martu jeb Mortu. Valdnieces vārds vēstures rakstos minēts maz. Varbūt viņa to saņēmusi tikai kronēšanā? Vai arī jau piedzimstot. Otra nostāsta daļā teikts, ka Mindaugs miris Aglonā. Vēl mūsdienās gan Lietuvā, gan Latvijā ir ļaudis, kas apgalvo: ”Tā noteikti nevar būt bijis! Mindaugs nav kritis latvju zemē, un Marta nebija latgaliete.” Mēs neapgalvojam, ka tā bija. Mēs vienīgi ticam – tā varēja būt. Vēstures dokumentos teikts, ka Mindauga un Martas kronēšana notikusi 1253. gada 6. jūlijā. Šis darbs lai ir kā godinājums mūsu tautu senčiem pagātnē un Baltijas tautu vienotībai, draudzībai tagadnē un nākotnē.”
Apdzisa pļavas.
Tagad degs koki.
Apdzisa acis.
Atdzisīs rokas.
Atsitīsies pret logu
ciets
sniegs.
Aizmigs pļavas.
Izģērbsies koki.
Aizvērsies acis.
Atkritīs rokas.
Nebūs vairs
mīlestības.
Būs
tikai
miegs.
Dzejas autors – Ojārs Vācietis
Izpildītājsastāvs: balss, klavieres
Skaņdarbs tika pirmatskaņots 2013. gada 15. maijā JVLMA Ērģeļu zālē Zanes Jankunas un Aijas Bērziņas izpildījumā.
Aktieri: Zane Jančevska, Juris Kalniņš, Egils Melbārdis, Ieva Aniņa, Kaspars Aniņš, Kristians Kareļins, Mārtiņš Brūveris
Režisors – Juris Jonelis
Scenogrāfs – Uģis Bērziņš
Tērpu māksliniece – Baiba Vaivare
Mūzika – Jēkabs Jančevskis
Gaismas – Rauls Lorencis
Producenta asistente – Zanda Dauberga
Pirmizrāde notika 2012. gada 3. jūlijā
Dziesma Aus den himmelsaugen droben ir daļa no Kārļa Tola monoizrādes Nakts pēc kāzām muzikālā materiāla.
Pirmizrāde notika 2014. gada 1. maijā
Režisors – Dainis Kļava
Scenārija autori: Daina Teters, Dainis Kļava
Operators – Valdis Celmiņš
Mākslinieks – Kristaps Epners
Mūzikas autors – Jēkabs Jančevskis
Skaņu režisors – Ivars Ozols
Montāžas režisors – Dainis Kļava
Administratore – Ilva Lūse
Producents – Ivars Zviedris
Pirmizrāde notika 2010. gada 24. jūlijā Cēsu pilsdrupās
Režiors – Folkers ŠMITS (Volker Schmidt) (Austrija/Vācija)
Pirmizrāde notika 2016.gada 22.septembrī Latvijas Nacionālajā teātrī
Jēkabs Jančevskis – one of the most outstanding and beloved composers of his generation – started composing while still being a student, receiving commissions from the most acknowledged Latvian musicians and performer groups. Jančevskis started his musical education at Riga Music School No 1, graduating the piano class; afterwards he finished the Riga Cathedral Choir School with a diploma in choir conducting. While still at the elementary school Jančevskis showed interest in the field of composition, optionally studying with composers Ilze Arne and Pauls Dambis. A particular encouragement to study composition professionally was given by Ēriks Ešenvalds who urged him to take part in competitions, attend new music concerts and analyze scores.
Jančevskis’ music is a beautiful enigma – it contains a heart touching message without setting any highbrow filters; it bears a veil of true soulfulness, enticing to uncover it and listen to the music again and again, and again. His compositions encompass a romantically masculine world of sounds, solemnly contemplating on the phenomena of this world and life. Jančevskis’ music counterbalances emotionality, striking tunefulness and compositional wisdom, encompassing a deliberative and skilfully constructed form, original whirls of texture and good taste with regard to the mental experience, revealed in the music. It honestly reflects the emotional world of a human being, though transcending one owns pathos and reservedly, yet elegantly embodying a metaphysical level of the message in music. Even though the composer mainly chooses to focus on deep topics – man and his relations with the world or historical events from a today’s perspective – he is no stranger to humour and irony when speaking of the modern capitalist society. This becomes particularly explicit in his composition for orchestra Trakās dienas, which fairly and sarcastically depicts the madness of Christmas shopping. An important part of Jēkabs’ creative work is devoted to his choral music, as it can be heard in many parts of the world, and regular collaboration takes place with internationally recognized Latvian professional choirs such as Latvian Radio Choir, State Academic Choir Latvija, Chamber choir Ave Sol and some of the best youth choirs in Latvia. An especially close partnership has formed with the conductor of the State Academic Choir Latvija Māris Sirmais, the artistic director of the choir Sōla Kaspars Ādamsons, as well as the artistic director of the Riga Cathedral Mixed Choir Jurģis Cābulis.
The composer has written music for theatre plays and films as well. Jančevskis’ mother is an actress, and the theatre environment has provided the first amazing impressions for the world of music. Uncountable hours behind the scene and in the theatre boxes, as well as participation in several plays and films – all of it helped shape Jančevskis’ melodic imagination and experience, allowing him to create countless piano improvisations on his theatre experience at an early age already.
Jēkabs has won laurels in several composition competitions, and has been nominated for an award in the Music category of the “Diena” Annual Culture Award – one of the most prestigious awards in the world of Latvian culture. He has come in first in the UNESCO International Rostrum of Composers in May 2019, in the category of composers under 30 years of age. In the beginning of 2020, Jēkabs released his first choral music album with the Riga Cathedral Mixed Choir and its conductor Jurģis Cābulis and Hyperion Records.
Jančevskis says “(..) my music is not explicitly complicated for the time being, though I don’t deny that I am fascinated by such masterpieces of other composers. My music emphasizes the emotional depth, an unending dramaturgical progression and evolution, the stability and steadiness of the form and as much a vivid instrumentation as possible. I think it is important to speak frankly about the topicalities and events of the era in music, it is important to be timid neither of deep experiences, nor flickers of emotion. I feel that there are people who understand me.”
Prepared by musicologist Lauma Malnace, translated by Madara Bernharda-Adamsone and Paula Cābule
“Along with, possibly, the last of this winter’s snow, we would like to present to you a song that was created spontaneously, yet at a very meaningful time. Referring to the invitation of the artistic director of the choir “Kamēr …” Aivis Greters to write a song for the choir’s men’s group, I found a […]
The sixth episode of the educational cycle of lectures and talks Laudamus+ features a discussion with Jančevskis and Cābulis. New generation musicians as a part of the creative process and education (the discussion is narrated by Latvia’s national classical music station, Latvian Radio 3 Klasika radio presenter, musicologist Orests Silabriedis). Discussion with conductor Jurģis Cābulis […]
A video of a new piece Meditation for Light has been released. “On this sun filled yet chilly day I wish to present you with a composition that was created in the spring of last year, when together we first encountered the halt in the flow of time. For once in a considerably lengthy period, I found […]