Kalendārs
Mūzika
Deus Pater omnipotens
Iterum manum suam extende
Ad possidendum residuum populi sui.
Proinde eum rogemus:
Adveniat regnum tuum, Domine.
Veni et salva nos, Domine.
Domine Iesu, Christe Dei, salvator omnium,
Libera nos a peccato mundi.
Tu, qui a Patre venisti,
Doce nos viam salutis ad Patrem.
Veni et salva nos! Veni citius!
Domine Iesu, Christe Dei, salvator omnium,
Veni citius et salva nos.
Jesu! Salva nos!
Excita, Christe, fidem nostram a somno.
Exalta valles infirmitatis nostrae.
Murum odii everte, nationem dividentem,
Et vias concordiae fac hominibus planas.
Adveniat regnum tuum, Domine.
Miserere, nostri Domine.
Liturģiskais teksts
Izpildītājsastāvs: S solo, SSAATTBB
Skaņdarbs tika pirmatskaņots 2011. gada 2. decembrī Rīgas Doma baznīcā RDKS jauktā kora (diriģente Līga Liedskalniņa) izpildījumā.
2013. gada Dziesmu svētku ietvaros konkursā Koru kari koris Sõla (diriģents Kaspars Ādamsons) iegūst Grand Prix, kā arī specbalvu par labāko brīvās izvēles skaņdarbu – Adveniat Regnum.
Aeternum
aizmirsti manu vārdu
atceries manu mūziku
mēs katris sevī nesam
mūžību
Dzejas autors – Pēters Brūveris
Izpildītājsastāvs: SSS solo, SSAATTBB
Skaņdarbs tika pirmatskaņots 2017. gada 1. martā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē Valsts Akadēmiskā kora Latvija (diriģents Māris Sirmais) izpildījumā.
Ar zvaigžņu kluso gaismu
Ar zvaigžņu kluso gaismu aiziešu pie Tevis,
bez skaņas iešu Tavā tālā logā,
bez vārda iešu Tavā mīļā mūžā,
bez pieskaršanās noskūpstīšu Tevi,
Tu mani pašu, mīļā, neredzēsi,
jo esmu es no Tevis tādā tālē,
kur nav nevienas pašas satikšanās,
ir tikai nokavētās un vairs neesošās.
Ar zvaigžņu kluso gaismu aiziešu pie Tevis,
jo saules baltā
man jau ir par skaļu.
Dzejas autors – Ojārs Vācietis
Izpildītājsastāvs: Solo S, SSSSAAAATTTTBBBB; kokle
Skaņdarbs pirmatskaņots 2014.gada 14. martā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē JVLMA jauktā kora (diriģente Līga Liedskalniņa) izpildījumā
Atsalums
-Ledutiņi, bāleliņi, mūs’ jūriņu sasaldē,
Lai es varu pāri iet, svešiem kungiem atdoties.
Ledutiņi bāleliņi, mūs’ jūriņu sasaldē.
-Nesaldē, nesaldē, mūs’ jūriņu nesaldē!
-Lai es varu pāri iet, svešiem kungiem atdoties.
-Neej, neej, tautu meita, liesi gaužas asariņas.
-Ledutiņi, bāleliņi, mūs’ jūriņu sasaldē,
Lai es varu pāri iet, svešiem kungiem atdoties.
Saulīt, mana māmulīte, mūs’ jūriņu atkausē,
Ciemā nāca sveši kungi noraut manu vainadziņu!
-Nāc pie manis, sveštautieti, tevis nemaz nebijos,
Tu man devi daudz naudiņas, es tev savu vainadziņ’!
-Nāc, nāc, tautu meit’, sen ilgojos,
Sev līdzi ņemš’ un pabaroš’….
-Sveši kungi pāri veda pār to lielo ledus lauku,
Saķērās(i) salti vēji manā zīļu vaiņagā…
Dziesmu dzied(e) sveši ļaudis, dziesmu dzied(e) bāleliņi,
Dziesmu dzied(e) sveši ļaudis, dziesmu dzied(e) bāleliņi.
Tā dziesmiņa man skanēja, ko dziedāja bāleliņi,
Ko dziedāja sveši ļaudis, to saminu kājiņām(i)!
Skaņdarbs balstīts uz latviešu tautas dziesmu motīviem
Izpildītājsastāvs: solo S, SSSAAATTTBBB; celma bunga
Skaņdarbs pirmatskaņots 2013. gada 21. decembrī LU Lielajā aulā kora Sōla (diriģents Jēkabs Jančevskis) izpildījumā
Ave Maris Stella
Ave, maris stella,
Dei mater alma,
atque semper virgo,
felix cœli porta.
Sumens illud Ave
Gabrielis ore,
funda nos in pace,
mutans Evæ nomen.
Solve vincla reis,
profer lumen cæcis,
mala nostra pelle,
bona cuncta posce.
Monstra te esse matrem,
sumat per te precem
qui pro nobis natus
tulit esse tuus.
Virgo singularis,
inter omnes mitis,
nos culpis solutos
mites fac et castos.
Vitam præsta puram,
iter para tutum,
ut videntes Jesum
semper collætemur.
Liturģiskais teksts
Izpildītājsastāvs: S solo, SSAATBB
Skaņdarbs pirmatskaņots 2009.gadā Rīgas Doma Kora skolas jauktā kora (diriģents Jurģis Cābulis) izpildījumā
Glezna ar viņiem
Izpildītājsastāvs – SSAATBB
Skaņdarbs pirmatskaņots 2012.gada 20.oktobrī Kandavas Kultūras namā kora Sōla (diriģents Jēkabs Jančevskis) izpildījumā
Mater amabilis
Mater amabilis, ora pro nobis.
Mater admirabilis, ora pro nobis.
Mater boni consilii, ora pro nobis.
Mater Creatoris, ora pro nobis.
Mater Salvatoris, ora pro nobis.
Liturģiskais teksts
Izpildītājsastāvs: SSATB
Skaņdarbs pirmatskaņots 2012. gada 9. decembrī Jumpravas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā Senās mūzikas vokālā ansambļa Modus Vivendi (māksl.vadītājs Kaspars Ādamsons) izpildījumā
Odpływ
Odpływ
Chcę wypowiedzieć bursztyn, a w ustach mam kalafonię.
Symfonię pisków, do której zgina się jak owad
tancerka o brązowo-zielonych oczach. Za chwilę
zniknie w szumie braw, za falującą kurtyną
słów. Jak krab w szarym piachu,
który nazywa życiem.
Bēgums
Gribu dzintaru izteikt, bet lūpās man kalifonijs.
Pīkstuļu simfonija, kurā var iejukt kā kukainītis
dejotāja ar zaļbrūnām acīm. Pēc mirkļa
tā pazudīs aplausu šalkās, aiz viļņojoša
vārdu aizkara. Kā krabis pelēkās smiltīs
ko sauc par dzīvi.
Dzejas autors – Tadeušs Dombrovskis (Tadeusz Dąbrowski)
Atdzejojums – Ingmāra Balode
Izpildītājsastāvs: solo S, SSSAATTBB
Skaņdarbs pirmatskaņots 2014. gada 16. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē VAK Latvija (diriģents Māris Sirmais) izpildījumā
The button
A cherry-tree trying to cover
Its very last berry —
That is me watching over
My ragged shirt’s single button.
When hopes and souvenirs are all gone,
When the burden’s too heavy to bear,
I make sure the button’s still on,
The one that you stitched there.
I spite of years and fears,
In spite of snows and rows,
To this hole-riddled life I am wed
By the stitch of your love’s endless thread.
Day has succumbed to night. I gaze
At a single lit window.
A window it’s not: there on my chest, ablaze,
A life sewn in by you.
Kā ķirsis, kurš galotnē sargā
Pēdējo pārpalikušo ogu, –
Tā es sargāju sadilušajā kreklā
Vienu vienīgu pogu.
Kad vairs nav ne suvenīru, ne cerību
Un kad nasta kļūst aplam grūta,
Es azotē paknibinos par pogu,
Kura ir tevis šūta.
Par spīti gadiem un badiem,
Par spīti sniegiem un miegiem,
Tu mani piediegusi caurumainajai dzīvei
Ar mīlestības un mūžības diegiem.
Nakts dienu pieveikusi. Es raugos
Vienā vienīgā gaišā logā.
Tas nav logs. Mūžs mans uz krūtīm deg
Tevis iešūtā pogā.
Dzejas autors -Knuts Skujenieks
Izpildītājsastāvs: jauktais koris, saksofonu trio, ērģeles, perkusijas
Skaņdarbs pirmatskaņots 2015. gada 21. februārī Sv.Jāņa baznīcā VAK Latvija (diriģents Māris Sirmais), K.Adamaites (ērģeles), I.Lejiņas, A.Sīmaņa, A.Šablovska (saksofonu trio), E.Endeļa un M.Bāliņa (perkusijas) izpildījumā
When
When he shall die,
Take him and cut him out in little stars,
And he will make the face of heaven so fine
That all the world will be in love with night (..)
Un, kad viņš mirs,
Ņem pārvērt viņu mazās zvaigznītēs,
Tad debess seja atmirdzēs tik skaista,
Ka visa zeme nakti iemīlēs (..)
Dzejas autors – Viljams Šekspīrs (William Shakespeare)
Izpildītājsastāvs: čells, SSSSSAAAAATTTTTBBBBB, ansamblis – SATB
Skaņdarbs pirmatskaņots 2016. gada 8.aprīlī Sv.Jāņa baznīcā Latvijas Radio kora (diriģents Kaspars Ādamsons) un čellista Kristapa Berga izpildījumā
Izpildītājsastāvs – simfoniskais orķestris
Skaņdarbs pirmatskaņots 2014. gada 6. decembrī koncertzālē Rīga Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga (diriģents Normunds Šnē) izpildījumā
Klusiņām jūra tek
Miglainā rītiņā.
Ejam, māsas, skatāmies,
Vai ir visi bāleliņi.
Še ir visi bāleliņi,
Pastarīša vien nevaid,
Pastarītis jūriņā,
Baltā putu gabalā.
Pūt, vējiņi, sit vilnīti,
Izsit putu gabaliņu.
No tā putu gabaliņa
Trīs pušķīšus darināju.
Vienu devu Dieviņam,
Otru Dieva dēliņam,
Trešo pate paturēju
Vainadziņa cekulam.
Tekstuālais pamats – latviešu tautas dziesma
Izpildītājsastāvs: soprāna solo, kokle, jauktais koris, pūtēju orķestris
Skaņdarbs tika pirmatskaņots 2016. gada 25. martā Rīgas Svētā Pētera baznīcā orķestra Rīga, koru Ave Sol, Fortius un Frekvence, kā arī Andas Eglītes (kokle) un Aijas Veismanes (soprāna solo) izpildījumā. Diriģents – Andris Veismanis.
Oratorija “No letu zemes”
Stāsta autores: Eva Mārtuža un Zane Jančevska
Dzejas autore – Lelde Stumbre
Izpildītājsastāvs: jauktais koris, stīgu orķestris, perkusijas, stabules, teicēja
Skaņdarbs pirmatskaņots 2015. gada 25. augustā Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskajā baznīcā VAK Latvija (diriģents Māris Sirmais) un Liepājas Simfoniskā orķestra stīgu un perkusiju grupu izpildījumā. Pirmatskaņojumā piedalījās mūziķis Aleksandrs Maijers un aktrise Zane Jančevska.
“Ir notikumi, kas risinājušies tik sen, ka neviens vairs nezina – kā tad īsti bija. Ir pasakas, leģendas, teikas. Šis stāsts gan nav pasaka. Tautā klīst nostāsts, ka Lietuvas pirmā kronētā karaļa Mindauga sieva bijusi no mūsu zemes, no Latgales Madelāniem. Viņa saukta par Martu jeb Mortu. Valdnieces vārds vēstures rakstos minēts maz. Varbūt viņa to saņēmusi tikai kronēšanā? Vai arī jau piedzimstot. Otra nostāsta daļā teikts, ka Mindaugs miris Aglonā. Vēl mūsdienās gan Lietuvā, gan Latvijā ir ļaudis, kas apgalvo: ”Tā noteikti nevar būt bijis! Mindaugs nav kritis latvju zemē, un Marta nebija latgaliete.” Mēs neapgalvojam, ka tā bija. Mēs vienīgi ticam – tā varēja būt. Vēstures dokumentos teikts, ka Mindauga un Martas kronēšana notikusi 1253. gada 6. jūlijā. Šis darbs lai ir kā godinājums mūsu tautu senčiem pagātnē un Baltijas tautu vienotībai, draudzībai tagadnē un nākotnē.”
Apdzisa pļavas.
Tagad degs koki.
Apdzisa acis.
Atdzisīs rokas.
Atsitīsies pret logu
ciets
sniegs.
Aizmigs pļavas.
Izģērbsies koki.
Aizvērsies acis.
Atkritīs rokas.
Nebūs vairs
mīlestības.
Būs
tikai
miegs.
Dzejas autors – Ojārs Vācietis
Izpildītājsastāvs: balss, klavieres
Skaņdarbs tika pirmatskaņots 2013. gada 15. maijā JVLMA Ērģeļu zālē Zanes Jankunas un Aijas Bērziņas izpildījumā.
Aktieri: Zane Jančevska, Juris Kalniņš, Egils Melbārdis, Ieva Aniņa, Kaspars Aniņš, Kristians Kareļins, Mārtiņš Brūveris
Režisors – Juris Jonelis
Scenogrāfs – Uģis Bērziņš
Tērpu māksliniece – Baiba Vaivare
Mūzika – Jēkabs Jančevskis
Gaismas – Rauls Lorencis
Producenta asistente – Zanda Dauberga
Pirmizrāde notika 2012. gada 3. jūlijā
Izrāde “Nakts pēc kāzām”
Dziesma Aus den himmelsaugen droben ir daļa no Kārļa Tola monoizrādes Nakts pēc kāzām muzikālā materiāla.
Pirmizrāde notika 2014. gada 1. maijā
Kinofilma “Dubļi”
Režisors – Dainis Kļava
Scenārija autori: Daina Teters, Dainis Kļava
Operators – Valdis Celmiņš
Mākslinieks – Kristaps Epners
Mūzikas autors – Jēkabs Jančevskis
Skaņu režisors – Ivars Ozols
Montāžas režisors – Dainis Kļava
Administratore – Ilva Lūse
Producents – Ivars Zviedris
Pirmizrāde notika 2010. gada 24. jūlijā Cēsu pilsdrupās
Mūzika izrādei “Klavigo”
Režiors – Folkers ŠMITS (Volker Schmidt) (Austrija/Vācija)
Pirmizrāde notika 2016.gada 22.septembrī Latvijas Nacionālajā teātrī
Biogrāfija
Jēkabs Jančevskis ir viens no savas paaudzes spilgtākajiem un publikas atzītākajiem komponistiem, kuram jau studiju gados pasūtinājuši darbus Latvijas ievērojamākie mūziķi un kolektīvi. Jēkabs pirmo muzikālo izglītību ieguvis Rīgas 1. mūzikas skolā klavierspēles klasē, pēc tam absolvējis Rīgas Doma Kora skolu ar kordiriģenta diplomu. Jau pamatskolas laikos rodas interese par kompozīciju, fakultatīvi apmeklējot stundas gan pie Ilzes Arnes, Paula Dambja, bet īpašu motivāciju studēt kompozīciju nopietnā līmenī saņem no Ērika Ešenvalda, kurš mudina piedalīties konkursos, apmeklēt jaunās mūzikas koncertus un analizēt partitūras.
Jēkabs iestājas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur ieguvis bakalaura grādu kompozīcijā profesores Selgas Mences klasē un maģistra grādu pie Jāņa Petraškeviča. Jēkabs jau pats pasniedz kompozīciju Rīgas Doma kora skolā, kopā ar Ivaru Krauzi vada jaukto kori Anima Mea, kā arī ir mākslinieciskais vadītājs Pāvula Jurjāna Mūzikas skolas simfoniskajā orķestrī. Kopš 2019. gada Jēkabs darbojas Dziesmu un deju svētku padomes sastāvā.
Jēkaba mūzika ir kā skaists noslēpums – tajā ir emocionāli uzrunājošs vēstījums bez intelektuāliem filtriem, apklāts ar patiesa dvēseliskuma plīvuru, ko gribas pavērt, lai klausītos šo mūziku vēl un vēl. Tā ir romantiski vīrišķīga skaņu pasaule, kas nopietni reflektē par pasaules un dzīves parādībām. Jēkaba darbiem piemīt balanss starp emocionalitāti, spilgtu melodismu un kompozicionālu inteliģenci, kas ietver izsvērtu, meistarīgi būvētu formu, oriģinālus faktūras vijumus un gaumīgumu attiecībā pret skaņdarbā ietverto pārdzīvojumu. Tas nereti ir tiešs cilvēka jūtu pasaules atainojums, kas tomēr spēj pacelties pāri vienpersoniskam patosam, ar elegantu atturību iedzīvinot mūzikā metafizisku vēstījuma līmeni. Lai arī izvēlēto tēmu loks izceļas ar nopietnu dziļumu – cilvēks un viņa attiecības ar pasauli, mūžīgo, vēstures notikumi no šodienas skatupunkta –, komponistam nav svešs arī humors, ironizējot par mūsdienu kapitālisma sabiedrību. Lielisks piemērs tam ir orķestra skaņdarbs Trakās dienas, kurā trāpīgi un ar sarkasmu attēlots Ziemassvētku iepirkšanās trakums. Būtiska daļa Jēkaba daiļradē ir kormūzikai – to atskaņo daudzviet pasaulē, regulāra sadarbība notiek arī ar starptautiski atzītiem Latvijas profesionālajiem koriem, kā Latvijas Radio koris, Valsts Akadēmiskais koris Latvija, gan kamerkoris Ave Sol un labākajiem jauniešu koriem. Īpaši cieša sadarbība veidojusies ar Valsts Akadēmiskā kora Latvija diriģentu Māri Sirmo, kora Sōla māksliniecisko vadītāju Kasparu Ādamsonu, kā arī Rīgas Doma Kora skolas māksliniecisko vadītāju Jurģi Cābuli.
Komponists rakstījis mūziku arī teātra izrādēm un kino. Jēkaba mamma ir aktrise un tieši teātra vide devusi pirmos spilgtos iespaidus muzikālajā ceļā – neskaitāmas stundas kulisēs un aktieru ložās, kā arī vairākas izrādes un filmas ar paša piedalīšanos – tas viss veidojis Jēkaba muzikālo iztēli un pieredzi, un jau pavisam agrā vecumā pie klavierēm radušās neskaitāmas improvizācijas par teātrī dzirdēto un redzēto.
Jēkabs plūcis laurus vairākos kompozīcijas konkursos, kā arī saņēmis nominācijas kategorijā Mūzika Dienas Gada balvai kultūrā, kas ir viens no augstākajiem apbalvojumiem Latvijas kultūras dzīvē.
2019. gada maijā uzvarējis UNESCO Starptautiskajā komponistu skatē ROSTRUM vecuma kategorijā līdz 30 gadiem.
2020. gada sākumā kopā ar diriģentu Jurģi Cābuli un Rīgas Doma Kora skolas jaukto kori Lielbritānijas ierakstu kompānijā Hyperion Jēkabs izdevis savu pirmo kormūzikas albumu Aeternum.
Jēkabs pats par savu mūziku saka “(..) mana mūzika pagaidām nav izteikti sarežģīta, lai gan nenoliedzu, ka mani ārkārtīgi fascinē arī šāda veida šedevri citu komponistu daiļradē. Es savā mūzikā galveno uzsvaru lieku uz emocionālo piesātinātību, nepārtrauktu dramaturģisko virzību un attīstību, formas stabilitāti un noturību, kā arī pēc iespējas spilgtāku instrumentāciju. Man mūzikā šķiet svarīgi gan atklāti runāt par laikmeta aktualitātēm un notikumiem, gan nekautrēties no iekšējiem pārdzīvojumiem un emociju uzplaiksnījumiem. Un es jūtu, ka daļa cilvēku mani saprot.“
Tekstu sagatavoja muzikoloģe Lauma Malnace.
Jaunumi Skatīt visus jaunumus
“Līdz ar, iespējams, pēdējo aizgājušās ziemas sniegu vēlamies Jums prezentēt dziesmu, kas tapusi spontāni un tajā pat laikā ļoti zīmīgā brīdī. Atsaucoties uz kora “Kamēr…” mākslinieciskā vadītāja Aivja Gretera uzaicinājumu uzrakstīt dziesmu kora vīru grupai, pie manis nonāca dzejnieka Ojāra Vācieša teksts. To lasot, šķiet, pārņem sajūta, ka autors to veltījis šodienai, kaut rakstīts pirms […]
Izglītojošā lekciju, diskusiju cikla Laudamus+ sestajā raidījumā Jančevska un Cābuļa tandēms. Jaunās paaudzes mūziķi jaunradē un pedagoģijā (sarunu vada Latvijas Radio 3 Klasika ētera personība, muzikologs Orests Silabriedis). Sarunā ar diriģentu Jurģi Cābuli un komponistu Jēkabu Jančevski tika diskutēts par diriģenta un komponista sadarbību skaņdarbu iestudēšanas procesā, tai skaitā arī par CD Aeternum tapšanu un pedagoģisko pieeju atšķirībām […]
Klajā nācis jaundarba Meditācija gaismai video. “Šajā saulainajā un dzestrajā dienā vēlos Jums dāvāt skaņdarbu, kas savu piedzimšanu piedzīvoja pagājušā gada pavasarī, brīdī, kad pirmo reizi saskārāmies ar kopīgu sajūtu, ka apstājies laiks. Pēc salīdzinoši ilga perioda šo darbu rakstīju absolūtā mierā bez termiņiem, bez pirmatskaņojuma datumiem, bez skaidras vīzijas par to, kad tas varētu nonākt pie […]